Bezcerīgi

Vienā vārdā var raksturot Latvijas spīdveja izlases sniegumu Speedway of Nations pusfinālā Vojensas mototrekā Dānijā - sešos braucienos izdevās iegūt tikai 16 punktus un tas deva 7. vietu starp 7 komandām. Finālā no mūsu pusfināla iekļuva Somija, Austrālija un Polija.

Bija skaidrs, ka bez Andžeja Ļebedeva būs ļoti grūti spēkoties par tikšanu finālā (pirmās divas komandas tiek uzreiz, bet trešā un ceturtā vēl aizvada papildbraucienu par 3. vietu), taču diezin vai kāds paredzēja, ka būs tik bezcerīgi.

Treniņā piedzīvoja kritienu un roku savainoja Francis Gusts, taču braukt varēja un robs sastāvā tāpēc neradās. Uz junioru pasaules čempionāta vicelīderi pirms sacensībām cerējām pat kā uz līderi, jo viņš šosezon brauc Dānijas spīdveja līgā, viņam dāņu mototreki patīk un viņam Vojensā vajadzēja justies pat pārliecinošāk nekā pārējiem. Iznāca pilnīgi otrādi. Droši vien, ka traucēja arī savainotā rokā, taču vai patiešām tik daudz, lai apsteigtu (un ne bez pūlēm) tikai vienu no vājākajiem sacensību dalībniekiem ukraini Vitāliju Lisaku, bet pārējos braucienos finišētu labu gabalu aiz visiem? Atbildi vēl jāmeklē.

Daudz labāk neklājās arī Oļegam Mihailovam un Jevgeņijam Kostigovam - katrs no viņiem atveda tikai pa 7 punktiem, Gustam - 2 punkti un summā tikai 16 punktu, kamēr Ukrainas komandā viens pats viņu juniors Marko Ļvišins atveda visus 18 punktus un vienā no braucieniem pārspēja GP seriāla līderi poli Bartošu Zmarzliku.

Jau pirmajā braucienā diezgan bezcerīgi ar 2:7 zaudējām amerikāņiem. Šajās sacensībās par uzvaru braucienā ir 4 punkti, otrā vieta - 3 un trešā - 2 punkti, tā ka neizšķirts braucienā nav iespējams. Nākamajā braucienā vedām 5:4 uzvaru ar somiem (Mihailovs otrais, bet Gusts trešais), taču pēdējā līkumā Gustu apsteidza Timo Lahti un 5:4 vietā iznāca 3:6. Teorētiski sākums mums bija parocīgs - vajadzēja uzvarēt divus no tiešajiem konkurentiem cīņā par vietu trijniekā (vai ceturto vietu), bet tad jāpaņem kādus "liekus punktus" no favorītiem. Teorija sabruka kā kāršu namiņš.

Četros no sešiem braucieniem zaudēts ar 2:7, vienā - ar 3:6 un tikai vienā - ar Ukrainu - uzvarēts ar 5:4, jo pēc šīs punktu sistēmas sanāk, ka otrā un trešā vieta dot vairāk punktu nekā uzvara. Tā ka punktu skaits un vieta pusfinālā pilnīgi atbilst sniegumam. Kāpēc tāds bija sniegums? Ir, par ko padomāt. Andžeja Ļebedeva klātbūtne būtu ne tikai devusi krietni lielāku punktu ražu, tas būtu liels morāls atbalsts, taču - no otras puses - visi nobrauca krietni vākāj nekā var braukt arī sev tik neierastā mototrekā. Nebija tā, ka mums nedaudz pietrūka. Šoreiz bija bezcerīgi.

Pirmie finālā iekļuva somi un tas bija pārsteigums. Timo Lahti ir pieredzējis un labi zināms meistars, taču teicamu sasniegumu nodemonstrēja arī 21 gadu vecais (pēdējā sezona juniora statusā) Timo Salonens, kurš sakrāja 16 punktus (Lahti - 18). Mēs šad un tad smīkņājam par somu spīdveju, bet viņi ir finālā. Otrie finālā iebrauca austrālieši, bet Polijas pāris papildbraucienā par 3. vietu ar 7:2 pārspēja Vāciju.

Ceturtdien - otrais pusfināls, sestdien - junioru "Speedway of Nations" fināls, bet sestdien - lielais fināls. Šoreiz diemžēl bez mums. Jācer, ka piektdien labāk veiksies junioriem un ka Gusta rokas savainojums patiešām neietekmēs.